Keramikas kondensatorus var klasificēt dažādos veidos, tostarp pēc dielektriskā materiāla, temperatūras koeficienta un konstrukcijas metodes. Šeit ir daži izplatīti veidi, kā klasificēt keramikas kondensatorus:
1. Dielektrisks materiāls — keramikas kondensatorus var izgatavot no dažāda veida keramikas materiāliem, piemēram:
- 1. klases keramika: tajos ietilpst C0G, NP0 un UHF keramika, kam ir augsta dielektriskā konstante un kas ir ļoti stabilas plašā temperatūras diapazonā. Tos parasti izmanto augstfrekvences lietojumos.
- 2. klases keramika: tie ietver X7R, Y5V un Z5U keramiku, kam ir zemāka dielektriskā konstante un augstāks kapacitātes koeficients. Tos parasti izmanto zemas frekvences lietojumos.
2. Temperatūras koeficients – keramikas kondensatorus var klasificēt pēc to temperatūras kapacitātes koeficienta (TCC). TCC mēra, kā kondensatora kapacitāte mainās atkarībā no temperatūras. Visizplatītākie TCC vērtējumi ir:
- 1. klases keramikas TCC ir 0 ± 30 ppm/°C.
- 2. klases keramikas TCC noteiktā temperatūras diapazonā ir no ±15% līdz ±22%.
3. Konstrukcija — keramikas kondensatorus var klasificēt pēc to uzbūves metodes, piemēram:
- Daudzslāņu keramikas kondensatori (MLCC): tie ir izgatavoti, saliekot pārmaiņus keramikas materiāla un metāla elektrodu slāņus. Tie ir visizplatītākais keramisko kondensatoru veids, un tiem ir augsts kapacitātes blīvums.
- Viena slāņa keramikas kondensatori: tie ir izgatavoti, pārklājot keramikas disku ar metāla elektrodiem. Tiem ir mazāks kapacitātes blīvums nekā MLCC, bet tiem ir zemāka induktivitāte.
- Caurplūdes kondensatori: tie ir paredzēti EMI filtrēšanai un parasti tiek izmantoti barošanas avotos.
Kopumā ir svarīgi saprast keramikas kondensatoru klasifikāciju, jo dažāda veida kondensatoriem ir atšķirīgs pielietojums un veiktspējas īpašības.
