1900 itāļu L. Lombardo Difa Ming, keramikas dielektriskie kondensatori. Vēlajos 1930 tika atklāts, ka titanātu keramikas pievienošana var palielināt eksponenciāli dielektrisko konstanti un tādējādi radīt lētākus keramikas dielektriskos kondensatorus.

1940. gadā pēc tam, kad tika konstatēts, ka galvenās izejvielas ir keramikas kondensatori BaTiO3 (bārija titanāts), kuriem pēc keramikas kondensatora iedarbināšanas elektroniskajā ierīcē ir izolācijas īpašība, kas gan militāriem, gan maziem precizitātes nosacījumiem. Kamēr keramikas laminēšanas kondensators apmēram 1960. gadā sāka attīstīties kā prece. 1970. gadā, attīstoties hibrīdajam IC, arī datori un pārnēsājamās elektroniskās ierīces strauji attīstīsies un kļūs par neaizstājamām elektronisko iekārtu sastāvdaļām. Keramisko dielektrisko kondensatoru kopējais skaits veido apmēram 70% no kondensatoru tirgus.

doorknob kondensators